141.pants. Atstāšana bez palīdzības (1) Par nepieciešamas un acīm redzami neatliekamas palīdzības nesniegšanu cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas,— soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām. (2) Par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

Failure to Offer Aid or Assistance Section 166 (1) Any person who fails to offer aid or assistance as it may be expected of him to an injured person, or to a person whose life or bodily integrity is in imminent danger, is guilty of a misdemeanor punishable by imprisonment not exceeding two years. (2) The penalty shall be imprisonment not exceeding three years for a felony, if the injured person dies, and his life could have been saved by aid. (3) The penalty for felony shall be imprisonment not exceeding three years in the case of Subsection (1), or between one to five years in the case of Subsection (2), if the emergency situation is brought about by the perpetrator, or if he is otherwise obligated to help. (4) The last phrase of Subsection (3) shall not apply against a person who is obligated to help on the basis of traffic regulations.